background

Bergena: Osta un vecpilsēta

Parasti mūsu ceļojumi sākas ar lēto biļešu atrašanu vai pārlieku skaistu bilžu saskatīšanos no kādas vietas. Šoreiz bija citādi. Lilita saņēma piedāvājumu doties uz fotosesiju Norvēģijā. Pirmā brīdī šaubijāmies vai piedāvājums ir ticams, bet redzot, ka aicinātāja ir viesojusies mūsu Īres dzīvoklī Liepājā nospriedām, ka ticēsim. Pusstundas laikā biļetes bija kabatā un atlika gaidīt augusta beigas. Vēlāk izrādijās, ka mums ar Sintiju ir kopīgi draugi un pat paši esam tikušies Liepājā. Sintija mūsu dzīvoklī ir viesojusies divreiz un patiesībā viņa bija pats pirmais viesis, kas tur palika tiklīdz uzsākām īstermiņa īres.
Šī vasara paskrēja nemanot. Vēl nebijām pabeiguši darbu pie Ziemeļīrijas piekrastes video un bloga ieraksta, kad klāt bija laiks pakoties Norvēģijai. Pagaišgad jau pagaršojām Norvēģijas ziemeļus Lofoten salās. Šoreiz dodamies uz Bergenu. Apmēram bija skaidrs ko sagaidīt, tapēc šortus un kleitas aizstāja ziemas jakas un lietusmēteļi.
Latvijā rīts bija saulains un atnāca ar augustam tipisko miglu. Vasaras sakumā visus mudināju celties līdz ar saullēktu un baudīt miglas rītus, bet jāteic, ka pašam tā arī neizdevās šovasar tikt aukšā tik agri. Tapēc augusts un septembris man patīk labāk. Saule lec vēlāk un arī lielam guļavam kāds esmu es piecelties uz saullēktu ir vieglāk. Laika prognoze Bergenai solīja tipisku apmākušos laiku, bet bez nokrišņiem. Skats pa lidmašīnas iluminatoru prognozi apstiprināja. Bergenā šodien sauss un starp mākoņiem pat brīžam uzspīd saule. Iekārtojamies istabā, sagādājam pārtiku un dodamies apskatīt pilsētu. Skaidrs, ka šāds laiks te ir greznība un to nedrīkst laist garām.

Pirms brauciena nepaguvu lāgā sagatavoties un izpētīt visu, tapēc ļaujam, lai Google mūs ved uz savuprāt labākajām vietām. Internets stāsta, ka slaveno ostas apbūvi 18. gadsimtā pilnīgi nopostījis pilsētas ugunsgrēks. Tikai nokļuvuši tur saprotam kā tas varēja notikt. Visas mājas ir no koka. Pat iekšpagalmu segums ir no dēļiem un mājas citu no citas šķir vien neliels attālums. Vietām tas nepārniedz pārdesmit centimetru. Ja šādā vietā izceļas ugunsgrēks – nav brīnums, ka pavisam drīz liesmās ir viss kvartāls. Tapēc tagad te ierīkotas ugunsdzēsības trubas un sprinkleri, lai vēsture vairs neatkārtotos.
Vēsturiskā koka apbūve nepavisam neliecina, ka atrodies dārgās Norvēģijas otras lielākās pilsētas pašā centrā. Norvēģi kā tādi jaunie krievi bagāti kļuva pēkšņi. Tikai mazāk kā pirms 100 gadiem, kad pasaulē atklāja pielietojumu naftai un Norvēģija atklāja lielus šī melnā zelta krājums. Līdz tam šo valsti zināja kā zvejnieku zemi un nav brīnums, ka viss kvartāls vairāk atgādina mana vectēva paša rokām celto māju nevis metropoles tirdzniecības centru. Netēsti, apaļi baļķi, šķības sienas un grīdas. Trepes, kas spriežot pēc izskata varētu vest uz šķūņa otro stāvu. Grīdas, kur pa šķirbām spīd cauri gaisma no pirmā stāva. Par laimi pēkšņā bagātība radās tikai 20.gadsimtā, kad šīs mājas jau pārsimts gadus bija stāvējušas un tās tā arī saglabāja kā vēstures liecinieces. Ja pārmaiņas būtu notikušas senāk – iespējams mums šodien vairs nebūtu iespēja apskatīt šo pagātnes liecību.

Otrpus vecās ostas līcim plešas senās iedzīvotāju privātmājas. Salīdzinot ar mūsdienu izmēriem tās atgādina rūķu mājiņas un bieži šķiet, ka esi nokļuvis kādā bērnu izklaides parkā nevis reālas pilsētas ielās. Ieliņas šauras, bruģētas un ik pa laikam ved stāvā kalnā. Mājas te būvē plecu pie pleca un ja starp mājām redzi šķirbu metra platumā, tad visai iespējams tā ir šķērsiela. Reljefs nodrošina interesantu skatu uz zemāko māju jumtiem. Kaut gan dažas mājas ir tik mazas, ka jumtus var viegli saskatīt pat stāvot turpat māju priekšā. Mājas lielākoties baltas. Ir arī pa kādai oranžai, bet skandināviski sarkanās te nemana. Senos laikos pēc mājas krāsas varēja noteikt īpašnieka rocību. Visbagātākajiem mājas bija baltas. Otra dārgākā krāsa bija dzeltenoranžā un pierasti sarkanā bija vispieejamākā, tapēc tajā savas mājas krāsoja visi pārējie, kas glaunos toņus atļauties nevarēja. Nezinu vai dēļ pagātnes standartiem vai mūsdienu gaumes, bet cilvēki joprojām te izvēlas mājas krāsot baltas. Lai fasādes uzturētu skaistas tās tiek pārkrāsotas katru gadu un laika gaitā sakrājusies ievērojama krāsas kārta.
Gar zivju tirgu dodamies atpakaļ mājās. Ir jau vakars, tapēc tirgošanās sāk pierimt, bet izteiktā zivju smarža gaisā jūtama joprojām. Diena bijusi gara un piepildīta. Lai arī pulkstens rāda tikai nedaudz pāri astoņiem – esam gatavi doties gulēt, lai rīt no jauna izbaudītu norvēģu dabas skaistumu.

Dalies ar šo rakstu

Ja lasītais šķita interesants, izklaidējošs vai noderīgs - lūdzu padalies ar to saviem draugiem. Tā mums būs lieliska motivācija turpināt rakstīt šādus un līdzīgus stāstus. Ja lasot radās komentārs vai viedoklis - lūdzu pievieno komentāru tepat zemāk, vai atsūti mums ziņu.