background

Veco koka grīdu atjaunošana

Laikam jau beidzot ne tikai daži trakie, bet arvien vairāk cilvēki sāk atēsties no visa “garšo pēc…” un “izskatās kā..” imitācijām. Īstas lietas tiek arvien vairāk novērtētas un kā jebkurā ekonomikā vērtību iegūst tas, pēc kā ir deficīts. Masīvkoka dēļu grīda ir vērtība, bet labi atjaunota, simts un vairāk gadu veca masīvkoka grīda ir vel lielāka vērtība, jo nav vairs iespējams aiziet uz Depo un tādu nopirkt. Vecas grīdas atjaunošana, protams, ir sarežģītāka kā “uzskrūvējam OSB un lamināts pa virsu”, bet izmaksu ziņā vecās atjaunošana neiznāks daudz dārgāk kā jauna “izskatās pēc…” kārta no ķīnas.

Grīdas atjaunošana remonta gaitā būs viens no pēdējiem darbiem, jo pēc tam pa jauno grīdu vairs pāri negribēsies ķēzīt ne špakteli ne krāsas šļakatas. Jāņem gan vērā, ka slīpēšanas procesā radīsies daudz putekļu, tapēc ja iespējams – pēdējo sienu krāsas kārtu tomēr vajadzētu krāsot pēc grīdas pabeigšanas. Mums gan izdevās iztikt tikai ar sienu kārtīgu noslaucīšanu un piekrāsošanu vietās, kur slīpmašīna ievilka kādu netīru švīku uz sienas.

Es teiktu, ka jebkura grīda, kas lielāka par 10m2 ir tomēr pelnījusi lielās slīpmašīnas īri. Īpaši, ja uz grīdas ir klātas krāsas 80 un vairāk gadu garumā. Slīpmašīnas var izīrēt visos lielākajos tehnikas īres punktos: Cramo, Ramirent, Storent un citos. Tas maksā ap 25Eur par diennakti + smilšpapīra lentas, ko jāpērk atsevišķi. Vel jārēķinās ar nepieciešamību iemaksāt drošības naudu, kas pēc iekārtas atdošans tiek atgriezta klientam. Drošības nauda var būt 200-500Eur

Par spīti nomas cilvēku ieteikumam vienmēr esam lietojuši visrupjāko smilšpapīru. Ja nemaldos tas bija 24. rupjuma. Rupjumu mēra pēc graudu skaita uz vienu cm2 līdz ar to jo mazāks skaitlis, jo rupjāki graudi. Nomā brīdināja, ka visjaudīgākā slīpmašīna sitot laukā drošinātājus, bet jāsaka, ka ar to nekad problēmas nebija pie standarta 16A dzīvokļa elektropieslēguma. Tiesa ir gan vērts klāt pieīrēt atbilstoša šķērsgriezuma elektrības pagarinātāju un slēgties klāt pie jaunas elektroinstalācijas vai tuvāk pie sadales kārbas, ja objektā ir veci vadi.

Slīpējot noderēs ausu aizbāžņi, ja vien pēcāk dienu vai divas negribas klausīties nāvīgā pīīīī, kas atskanēs ausīs ikreiz, kad apkārt būs klusums. Jāņem vērā, ka lielā slīpmašīna tomēr ir smagā tehnika un ar to nebūs iespējams piekļūt ne līdz pašām sienām (paliek 5-10cm josla) ne arī vienmērīgi izslīpēt šaurās arkās un iekšējos stūros. Te lieti noderēs kāda no mazajām slīpmašīnām. Efektīvāka būs leņķa slīpmašīna jeb fleksis, bet ar to var iznākt nelīdzenāls rezultāts, ja neuzmanīgi strādāsiet. Mazā lentas slīpmašīna dos līdzenāku un vienmērīgāku rezultātu, bet slīpēsies grūtāk un arī lentas iespējams vajadzēs vairāk kā fleksim diskus. Ja lielajai slīpmašīnai ir putekļus savācošs maiss, tad fleksim tāds nav un lieti noderēs gan aizsargbrilles, gan sejas maska, gan laba ventilācija telpā, kur notiek darbs.

Putekļu maisa saturs prasa piesardzību. Īres cilvēks stāstija par gadījumu, kad atnākot no pusdienām slīpētāji atrada nodegušu slīpmašīnu, jo grīdā bija palikusi kāda neiegremdēta nagla uz kuras smilšpapīrs bija uzrāvis dzirksteli un ventilātors kopā ar putekļiem to nogādāja putekļu maisā, kur sīkie krāsas un koka putekļi nemanāmi sāka gruzdēt un vēlāk aizdegās ar atklātu liesmu. Tāpat jāatceras, ka putekļu maisa saturu nedrīkst izbērt degošā krāsnī vai ugunskurā, jo sīkās daļiņas sajaucoties ar gaisu veido gāzei līdzīgu degmaisījumu. Ir redzēti celtnieki bez sejas apmatojuma pēc šāda eksperimenta.

Lai izvairītos no dzirkstelēm, lieki neplēstu smilšpapīra lentas un nebojāta slīpmašīnas ruļļus – pirms slīpēšanas visas naglu galvas ir jāiegremdē. Naglas, protams atradīsies tur, kur zem dēļa ir pamats – pārsedzes koks, tapēc naglas būs taisnā līnijā uz katras no pārsedzēm. Naglas var lieliski iegremdēt ar metāla dorni un āmuru. ja tāds nav pieejams – kāda resna skrūve (8-10mm) ar spicu galu arī derēs. ar āmuru vien trāpīt būs grūti un ap naglu paliks nejauks āmura nospiedums. Jāņem gan vērā, ka PSRS laikos cilvēki ir bijuši izcili radoši. Piemēram koridorā uz vecās dēļu grīdas bija linolejs, kas pie grīdas bija pielīmēts + pienaglots ar apmēram miljons nagliņām. Tās protams jārauj laukā nevis jāiedziļina, tapēc uzmanīgi jānovērtē kuras naglas tur pašus dēļus un kuras ir turējušas kādus inženierbrīnumus.

Bieza krāsas kārta ātri aizķepē smilšpapīru, tapēc pirms malām ķerties klāt ar slīpējamo – ir vērts biezāko krāsas kārtu nodedzināt ar industriālo fēnu. Par 20-30Eur tādu var nopirkt, kas noderēs arī durvju un koka logu atjaunošanai. Ja nav plāns daudz aizrauties ar krāsas dedzināšanu, tad to, protams arī var izīrēt.

Tā kā mūsu dēļu grīda bija vairāk kā 100 gadus veca, tad dēļi bija gan izliekušies, gan izdiluši un bieži vien dēļa vidus bija “izmetis kūkumu”, bet sāni – iegrimuši dziļāk. Šo protams var labot visu “kūkumu” noslīpējot, bet efektīvāk šķita ar lielo slīpmašīnu noslīpēt 85% un atlikušos 15%, kas palika šajās iedobēs – slīpēt ar mazajiem aparātiem, kas vieglāk tiek iekšā bedrēs bez uzkalnu pilnīgas nolīdzināšanas.

Kad grīda atbrīvota no krāsas visai telpai vēlams velreiz pāriet pāri ar smalkāku smilšpapīru uz tās pašas lielās slīpmašīnas, lai iegūtu gludāku un patīkamāku rezultātu. Pietam šādi izdosies atbrīvoties no sarkanīgās nokrāsas, kas veidojas sīkiem krāsas putekļiem ieķeroties dēļu raupjajā virsmā.

Kad slīpēšana ir pabeigta grīdu kārtīgi jāiztīra. Te derēs slotaun putekļu sūcējs. Nekādā gadījumā mitrā uzkopšana. Tāpat arī visa procesa laikā jāuzmanās, lai uz atklāta koka nenokļūtu ūdens vai cits mitrums. Jāatcerās, ka šobrīd kokam nav ne krāsas, ne lakas aizsargkārta un mitrums var iesukties atstājot nejauku pleķi.

Kad grīda ir tīra – var ķerties pie lakošanas. Vienmēr labāk izskatīsies matēta nevis spīdīga virsma. Tas attiecas gan uz lakām, gan krāsām. Izņemot gadījumus, kad tu tiešām zini, ko dari un gribi glancētu krāsu kā efektu – vienmēr izvēlies matētu – tā izskatīsies labāk. Grīdas lakas gadījumā – jo matētāka, jo labāk. Šobrīd nav izdevies atrast labāku variantu par Caparol Alpina Parkettlack. Šķiet, ka zīdaini matēta bija matētākā, ko viņi piedāvā šai sērijai. Lielais 5l spainis maksā ap 30Eur. Jālako vismaz 2 reizes. Vēlams 3 vai vairāk. Šķiet, ka ar 10l pietika 50m2 3 kārtās. Pēc pirmās kārtas nožūšanas vēlams pāriet grīdai ar smalku rokas smilšpapīru, jo laka pacels augšā mazas atskabargas no grīdas un grīda šķitīs raupja. Tas var palīdzēt, lai neslidētu kājas, bet raupjumos ķersies putekļi, tapēc vēlams tomēr pirms atkārtotas lakošanas nedaudz pieslīpēt. To var atkārtot arī pēc otrreizējas lakošanas.

Parasti pēc pirmās lakas kārtas grīdavar izskatīties neviendabīga un “pleķaina” dažādām vietām dažādi atstarojot gaismu. Tas ir tapēc, ka vecie dēļi ne visur laku uzsūc vienmērīgi, bet pēc atkārtotas lakošanas tas vairs nebūs redzams un varēs jau lieliski novērtēt sava darba augļus.

Dalies ar šo rakstu

Ja lasītais šķita interesants, izklaidējošs vai noderīgs - lūdzu padalies ar to saviem draugiem. Tā mums būs lieliska motivācija turpināt rakstīt šādus un līdzīgus stāstus. Ja lasot radās komentārs vai viedoklis - lūdzu pievieno komentāru tepat zemāk, vai atsūti mums ziņu.