background

Ceļā uz mūžīgās saules zemi

Daudzi Japānu uzskata par mūžīgās saules zemi kaut arī vasaras vidū šis tituls vairāk piestāvētu Skandināvijas ziemeļiem aiz polārā loka. Nejauša saruna ar Eimiju par saules lēktiem un rietiem noveda pie tā, ka esam sapakojuši mašīnu un ceļā uz Lofoten, Norvēģijā, lai savām acīm skatītu kā tas ir, ka saule nekad nenoriet un visu nakti ir mūžīgā “zelta stunda” par ko katrs fotogrāfs būtu sajūsmā.

Pateicoties Andrim no jumtabagaznieki.lv esam sava auto bagāžas ietilpību trīskāršojuši. Mums uz jumta tagad brauc lielākā no Thule kastēm, ko parasti īrējot puiši ar Landcruiseriem un līdzīga izmēra mašīnām. Mūsu auto tagad izskatās pēc divstāvu autobusa. Vel tikai krāsu vajadzētu sarkanu.

Pirmās dienas mērķis bija tikt līdz Tallinai, lai norīta ar agro prāmi startētu uz Helsinkiem. Ar pāris stundu nokavēšanos plāns ir izpildīts. Par Private room cenu AirBnB esam ieguvuši veselu privātmāju Tallinas piepilsētā, jo saimniekiem kā reiz šajā weekendā iznācis ciemoties citur. Tā mēs aizvadam pēdējo nakti siltās gultās, jo sākot no rītdienas divas nedēļas gulēsim teltī, mašīnas bagāžniekā un varbūt arī zem klajas debess.

Otrā diena sākās 40min vēlāk kā bija plānots. Aizgulējāmies. Duša turbo ātrumā un tikai 10min pēc plānotā izbraukšanas laika jau ripojām uz Tallinas ostu. Pateicoties 5Eur piemaksai mums bija Late check-in iespēja un uz Viking Line prāmja varējām uzbraukt pēdējā brīdī. Iekšā laidējs, vikings spilgtā jakā gan ļoti pētija mūsu otro stāvu, jo biļetē mums stāv rakstīts Max augstums 1,90m bet dzīvē mums ir 1,89m Teicās nepārmērīt un ielaida mūs uz klāja blakus fūrēm.

Tālāk priekšā 840km cauri visai Somijai. Ļoti daudz ezeru. Katrs Soms varētu dzīvot pie sava ezera. Bieži gan skati daudz neatšķiras no Latvijas. Tikai pa kādai akmeņainai klintij ceļa malā atgādina, ka esam citā valstī. Daudz egles un meži piemētāti milzīgiem baltiem akmeņiem.

Nokļūstot pie Zviedrijas robežas saņemam dāvanu – papildus stundu, jo pulksteņi griežas par stundu atpakaļ. Interesanti, ka robeža šeit ir pilsētas vidū un puse pilsētas dzīvo pēc Somijas- otra pēc Zviedrijas laika.

Pāris līkumus vēlāk ceļa malā ganās ziemeļbriežu ģimene. Viņus netraucē ne mūsu apstāšanās un izkāpšana no mašīnas, ne garām braucošie motociklisti, kas vēl speciāli uzgāzē, lai radītu troksni. Šo ātri kronējam par dienas galveno piedzīvojumu – redzēt šos ziemeļu dzīvniekus tik tuvu, viņu dabiskajā vidē.

Ceļš vel pagriežas uz ziemeļiem un braukšana kļūst pavisam grūta. Saule ir tik zemu, ka neskatīties tai virsū ir neiespējami. Par laimi līdz kempingam vairs pēdējie 20km, kas pēc šodien pievarētā šķiet kā kājām aizejams attālums.

Saimnieks izrādās dikti laipns. Saka, ka jau gaidījis mūs un lai arī iepriekš solīja par 20Eur dušu, WC un zāles pleķīti parkingam – tagad saka – jūs tādi forši, jums būs par desmit. Noparkojamies, pēdējā saulrieta zeltā noķeram mutuļojošās upes skatus un vāram auzu putru vakariņām. Kamēr paēdam, nokopjam un sagatavojamies naktij – kempings palicis ļoti kluss. Neviens vairs nestaigā, laikam visi guļ. Ieskatos pulkstenī un tas rāda divi naktī pēc Latvijas laika. Saprotu, ka Ziemeļu saule mani ir piemānījusi. Lai arī tā pazuda aiz horizonta – gaišs ir joprojām un tumšāks nepaliks līdz pat rītam. Esam 70km no Polārā loka.

Dalies ar šo rakstu

Ja lasītais šķita interesants, izklaidējošs vai noderīgs - lūdzu padalies ar to saviem draugiem. Tā mums būs lieliska motivācija turpināt rakstīt šādus un līdzīgus stāstus. Ja lasot radās komentārs vai viedoklis - lūdzu pievieno komentāru tepat zemāk, vai atsūti mums ziņu.