background

Zviedrijas ziemeļi un pirmā tikšanās ar Norvēģiju

Ziemeļbrieži nebeidz pārsteigt. Izrādās, ka te redzēt uz ceļa bezbailīgu ziemeļbriežu baru ir tikpat normāli kā Latvijā redzēt stārķus visās malās. Šodien galīgi nevedas braukšana. Brīvdienu režīms un mūžīgā gaisma laiku ir padarījusi stipri relatīvu. Pulkstenis noder vien tik daudz, lai saprastu, ka plānotajā kempingā ieradīsimies pēc pusnakts un iespējams nedabūsim pieeju dušai, kas arī būtu vienīgais iemesls nakšņošanai kempingā. Nolemjam braukt cik tālu spēsim un meklēt apmešanās vietu ap desmitiem vakarā.

Zviedrijas ziemeļi kļūst kalnaināki. Parādās arī pirmais sniegs kalnu galos. Interesanti, ka augstums tiem nav pat 1000m, bet ziemeļi dara savu un sniegs saglabājies joprojām. Pie viena no kalnu ezeriem piestājam, lai uzvārītu pusdienas. Laukums jau pilns ar kemperiem no Francijas, Austrijas un daudz arī vietējo no Zviedrijas dienvidiem. Franču haikeris iesaka mums labāko piknika spotu, bet Zviedri tikko atgriežas no mūsu galamērķa- Lofoten salām un stāsta, ka tur knišļi un moskīti neesot. Šeit mūs ēd nost dzīvus. Gandrā pirktais ūber knišļu sprejs palīdz tikai daļēji.

Sasniedzot Norvēģijas robežu šķiet, ka valstu teritorijas te kāds sadalījis nevis pēc ģeogrāfijas vai politikas, bet tīri pēc woow efekta dabas skatos. Kas Zviedrijas pusē izskatījās pēc tālumā esošiem kalniem burtiski 100m aiz robežas pārvēršas milzīgos klinšakmeņu laukos ar iespaidīgiem skatiem.

Pulkstenis rāda pāri deviņiem un jāsāk meklēt nakšņošanas vietu. Ielejā pamanam kemperus un sarkanās mājiņas, taču mēģinot tām piekļūt priekšā zīme rokrakstā: Private. No camping. Izrādās mēs neesam pirmie, kuri šo skatu noturēja par kempingu. Turpinam braukt. Beidzot atrodas neliels kempings jūras līča krastā. Uzraksts liecina par to, ka saimnieki šeit uz vietas neesot. Nauda jāatstāj pastkastītē, silta duša pieejama atsevišķā mājiņā. Apbrīnojam Norvēģu uzticību, noparkojamies ar skatu pret jūru un kalniem. Knišļu šeit nav. Pilnīgi neviens. Tumš arī nav un nebūs. Šoreiz palīdz apkārt esošie kalni, kas vismaz pirmās stundas pēc pusnakts aizēnos tiešos saules starus.

Dalies ar šo rakstu

Ja lasītais šķita interesants, izklaidējošs vai noderīgs - lūdzu padalies ar to saviem draugiem. Tā mums būs lieliska motivācija turpināt rakstīt šādus un līdzīgus stāstus. Ja lasot radās komentārs vai viedoklis - lūdzu pievieno komentāru tepat zemāk, vai atsūti mums ziņu.