background

Banka paliks neaplaupīta

Kādu rītu E-pastā iekrita ziņa par Wizzair atlaidēm un jau 20min vēlāk pa lēto bijām tikuši pie 3 biļetēm uz Milānu, Itālijā. Patiesībā ne uz Milānu, bet Bergamo un arī ne uz Itāliju, bet gan Šveices Alpiem, jo tas ir šī ceļojuma mērķis.

Esam atbraukuši līdz Viļņai un gaidām lidmašīnu. Savu mašīnu līdz ar atslēgām un dokumentiem atdevām kādam leišu jauneklim, kurš solīja vizināties ne vairāk par 15km un atkal sagaidīt pie lidostas durvīm, kad būsim atpakaļ. Tā neko serviss. Lidostas longterm parkings solīja mūsu auto pieskatīt par 50-80Eur. Wizzairs solīja izkārtot pie savējiem pa lēto – 22Eur, bet izveicot nelielu meklēšanas operāciju izrādījās, ka šie paši puiši gatavi dot stāvvietu par 17Eur + vēl iekļaujot lidostas transfēru ar mūsu pašu auto.

Patiesībā šādi stāsti vīsies cauri visam šim braucienam. Ceļošanai nav jābūt dārgai. Ir slinkais (lasi dārgais) veids un otrs, kas maksā daudz mazāk, tikai prasa iepriekšēju sagatavošanos un izpēti, bet kvalitāte beigās neatšķiras.

Pagaišnakt nakšņojām Viļņā. Jaunā projekta, divistabu dzīvoklī par 15Eur ieskaitot autostāvvietu un visas komisijas. Kā saimnieki to dabū gatavu bez zaudējumiem – nav skaidrs, bet mēs nesūdzamies AirBnB atkal spridzina.

Gaidot iekāpšanu lidmašīnā pamatīgi nosalām. Viļņā bija apmācies un stiprs vējš. Itālija solīja skaidrāku un stipri siltāku laiku. Prognozes piepildījās un Itālija mūs sagaidīja ar +12 un sauli, kas nevilšus atgādināja vēl neseno Latvijas silto Septembri.

Nokļuvām līdz auto īrei un sekoja neliela vilšanās – protams lētākais īres piedāvājums ir arī populārākais un lētums tiek panākts ekonomējot uz apkalpojošā personāla skaitu. Proti pie galdiņa bija tieši viens puisis. Pirms mums rindā vēl 2 cilvēki. Par laimi lielākā rinda palika aiz mums. Pēc brīža uzradās otrs darbinieks. Laikam no pusdienu pārtraukuma. Īsts Itālis. Runā angliski, bet lai ko arī teiktu – izklausās, ka runā Itāliski. Par pārsteigumu ar visiem papīriem tiekam galā ļoti veikli. Šī ir pirmā reize kad īrējam auto un nebiju nekad pievērsis uzmanību faktam, ka īrei nepieciešama kredītkarte. Drošības pēc pirms izbraukšanas tomēr biju tādu uztaisījis. Blakus bija vīrietis no Lietuvas, kurš rindā atradās pirms manis un palika arī pēc manis, jo mēģināja noīrēt auto ar debetkarti. Skatījos un domāju, ka varēju būt viņa ādā ja vien pagaišnedēļ nebūtu pavadījis vakaru meklējot, pētot un plānojot lietas ceļojumam.

Kamēr gaidīju īres auto – meitenes aizskrēja dauzīties lidostas veikalos. Esot krāsojušās ar testeru lūpkrāsām un smiedamās skrējušas prom. Bezbēdnību pārtrauca vien skaudrās realitātes apzināšanās redzot pie lidostas ieejas patrulējam armijniekus ar automātiem. Šis tev nav parastais SuperNetto Security.

Tikām pie atslēgām un devāmies uz stāvvietu. Mums bija rezervēts ekonomiskās klases auto ar manuālo kārbu. Fiat Punto or similar. Lai kā iznāktu gaidīt rindā un runāt lauzītā itāļu valodā – rezultāts bija ļoti iepriecinošs. Tikām pie pamatīga bezmaksas apgreida – Toyota hibrīda ar automātu. Sēdējām sastrēgumā un smējāmies: “Eu, bet mums čista nerūc!” Īres čalis uzzinājis, ka braucam uz Šveici saka, ka tur vinjeti vajadzēs. Uz robežas būšot pa 45Eur. Viņam esot lētāk. Prasu cik. Viņš saka – nu kādi 30Eur. Saprotu, ka te ir tirgus ne fiksēta cena. Atveru maku un prasu vai nu atrodi ko man izdot no 40Eur vai arī došu tev 25. Tā tikām pie vinjetes pa 25Eur

Pirmā pietura – lielveikals, kur paredzēts tikt pie pārtikas un auto sēdeklīša. īrējot kopā ar auto- bērnu sēdeklīša īre fiksēti uz visu periodu maksājot 40Eur. mēs iepriekš internetā sameklējām veikalu pa ceļam, kur tikām pie beņķa pa 9,99Eur

Pārtikas iepirkums gan ievilkās. Itāļi izdomājuši uz pārtikas iepakojumiem visu rakstīt tikai savā valodā. Lai nopirktu pienu, sviestu, saldo krējumu jārīkojas aptuveni tā: No sākuma atrodi iepakojumu, kur skaidri zini kas iekšā, tad izlasi un iemācies attiecīgā produkta nosaukumu itāliski. Tālāk pa plauktiem jau meklē atbilstošas cenas un tilpuma produktu, kur rakstīts tas pats teksts. Mēģinot vietējiem jautāt, lai palīdz tie atgaiņājas itāliski sakot, ka nesaprot angliski. Kāds garām ejošs kungs arī pilnīgi neprata angliski, bet uzņēmās iniciatīvu ieteikt mums labāko svaigo sieru, kam esot akcija. To arī nopirkām. Redzēs kā garšos.

Beidzot nokļuvām līdz naktsmājām jau Šveices pusē. Bijām plānojuši ierasties ap sešiem. Atbraucām pēc deviņiem. Taču tas nebija par šķērsli sagatavot karaliskas vakariņas ar Itāļu spagetti, tunci un salātiem.

Rīt priekšā pārgājiens uz Tibetano trošu tiltu, Rhone ledājs, pāris elpu aizraujošas kalnu pārejas, kuru šķērsošanai mums ir bagāžniekā pat sniega ķēdes. Tagad laiks gulēt. Lai izdodas aizmigt, jo kalni mani uzvelk un iemigt ir tikpat grūti kā bērnībā pirms lieliem notikumiem, ko sola nākošā diena.

Dalies ar šo rakstu

Ja lasītais šķita interesants, izklaidējošs vai noderīgs - lūdzu padalies ar to saviem draugiem. Tā mums būs lieliska motivācija turpināt rakstīt šādus un līdzīgus stāstus. Ja lasot radās komentārs vai viedoklis - lūdzu pievieno komentāru tepat zemāk, vai atsūti mums ziņu.