background

Ledājs izkausē tūrisma industriju

Rīts sākās ar blakus esošās baznīcas zvaniem septiņos!!! no rīta. Neko, nācās celties. Ēdām brokastis un devāmies ceļā. Plānā bija iziet nepilnu 6km pārgājienu uz Carasc Ponte Tibetano trošu tiltu, kas ceturtdaļkilometra garumā stiepjas pāri kalnu ielejai 130m virs zemes. Tas ir apmēram tā kā no Swedbankas mājas uz Vanšu tilta spici novilktu trošu tiltu un laist tur staigāt cilvēkus. Izskatījās draudīgi un līgojās arī, bet pat Eimija pieņēma izaicinājumu to šķērsot un lēni ejot 3 stundās bijām tikuši atpakaļ līdz mašīnai – gatavi pusdienu maizēm.

Braucot lejā pa kalnu pāreju apbrīnojām Šveiciešu spēju iecelt savas mājas visnepiemērotākajās vietās. Jokojām, ka vietējo dialogs varētu būt: Mīļā, es nopirku zemes gabalu. Vertikālu. Davai, celsim māju?

Otro dienu pēc kārtas iekļuvām nopietnā sastrēgumā uz autobāņa. Vakardienas sastrēguma iemesls bija avārija. Šodien iemesls pavisam triviāls. Nostāvējām vairāk kā stundu. Beigās izrādās gaišie prāti nolēmuši remontēt tuneli. Lai to darītu visa satiksme tiek sadzīta vienā joslā un laista pa pretimbraucošo tuneli. Jau laicīgi saliktas ātrumu samazinošas zīmes un brīdinājumi, lai pārliecinātos, ka visi šoferi bremzē un ar 130km/h nesataisa ziepes sašaurinājuma vietā. Tik tālu viss būtu labi. Tomēr kādam ienākusi prātā ģeniāla ideja – autobāņa vidū uzlikt luksoforu, kas uz 15sekundēm aptur visu satiksmi, lai atkal uz 10sek to palaistu. Plāns strādā. Visi paklausīgi samazina ātrumu.. uz 5km/h un vairāk kā stundu sēž milzīgā sastrēgumā. Bez pārspīlējuma. Pie tam luksofora autori ir ļoti labi informēti par milzīgo sastrēgumu, jo jau pāris kilometrus pirms luksofora saliktas ToiToi būdiņas, kur sastrēgumā sēdētājiem iet atveldzēties, un ārā nākot plati smaidīt, jo visi pārējie taču zina, ko tu tur darīji. Tādu uzmanību nealkām, tāpēc šo servisu neizmantojām.

Jau rīts bija apmācies un pa laikam uzlija sīks lietutiņš, bet sākot braukt augšā Gotthard-pass kalnu pārejā sākās absolūta migla un sniegputenis. Navigācija rāda, ka atrodies 180grādu serpentīna līkumā, bet miglas dēļ to redzēt nav iespējams. Braucām uz tausti un labi vien ir, ka skats pa logu bija bezkontrasta balts. Citādi nobītos redzot cik zemu jākrīt. Turpretī tiekot aiz kalna un izbraucot no tuneļa laiks skaidrs un pat zilas debesis pavīd starp mākoņiem.

Tuvojoties Rhone ledājam var redzēt pazīmes no pagājušās godības. Ceļā vairākas skaistas, senlaicīgas viesnīcas. Visām logi aizbūvēti un darbība pārtraukta. Pati pēdējā vēl 2015. gada vasarā darbojās. Tagad arī tā ir slēgta. Iemesls – globālā sasilšana. Rhone ledājs vēl nesen bija redzams no ceļa un atradās vien pārdesmit metru attālumā. Šobrīd jau jāmēro nepilns kilometrs, lai nokļūtu līdz tam no autostāvvietas. Papildus nepatikšanas biznesiem radīja arī klinšu nogruvums, kas uz ilgu laiku pagaišgad esot aizšķērsojis kalnu ceļa pieeju. Ledāja biļešu tirdzniecības vieta ar čīkstošām automātiskajām durvīm no 70tajiem. Iekšā tante vismaz tikpat sena kā pats ledājs pārdod biļetes un operē otru izejas durvju atvēršanu ar īpašu vadības pulti no hipiju laikiem. Ledājā ik pavasari tiek izcirsts 100m garš tunelis. Ledājs vasarā tiek apsegts ar milzu baltiem palagiem, lai aizkavētu tā izkušanu, jo kops 1900. gada tas zaudējis jau gandrīz pusotru kilometru sava garuma.

Tomēr ledājs paliek ledājs. Pirmais, ko savā dzīvē redzam klātienē. Mākslīgi veidotā eja it kā iespaidīga. Spilgti zilā krāsa un iespēja ieiet dziļi ledāja iekšienē, tomēr par dienas piedzīvojumu kronējam citu – ārpusē atrastu dabīgu ledāja alu. Sabildējamies visādās kombinācijās un esam gatavi doties uz naktsmājām. Brauciens lejup pa šauro un līkumaino Furka pass iet daudz raitāk kā augšupceļš. Paliek arvien tumšāks un mašīnas uguņi ik pa laikam pazūd bezdibenī nespējot sasniegt neko izgaismojamu. Tikai nobraucot lejā redzam, ka augšupceļš uz nakti ir slēgts, jo acīm redzot nav droši tumšā laikā doties tik šaurā un līkumainā kalnu ceļā.

Rīt priekšā dzidrie kalnu ezeri un brauciens kravas vilcienā ar visu mašīnu dziļi zem zemes.

Dalies ar šo rakstu

Ja lasītais šķita interesants, izklaidējošs vai noderīgs - lūdzu padalies ar to saviem draugiem. Tā mums būs lieliska motivācija turpināt rakstīt šādus un līdzīgus stāstus. Ja lasot radās komentārs vai viedoklis - lūdzu pievieno komentāru tepat zemāk, vai atsūti mums ziņu.