background

Piedzīvojumi sākās vēl pirms došanās ceļā. Izrādās autoīres aģentūru lapās (rentalcars.com, kayak.com) piedāvātās mašīnas realitātē neeksistē. Lidostā ir tieši neviens autoīres ofiss. Aģentūru lapās reklamējas zināmi brendi kā Hertz, Avis, Dollar un Thrifty, bet sazinoties ar centrālajiem ofisiem izrādās šīs kompānijas nemaz Kazahstānā nestrādā. Vienīgi Avis izstāsta, ka viņu kazahstānas lapa nedarbojoties un mašīnas esot jārezervē caur firmas centrālo lapu. Ņemot vērā, ka vidējā alga Kazahstānā ir ap 300Eur auto īre maksā miljonu. Avis sola Toyota Rav4 vai līdzīgu mazo visurgājēju par nepilniem 100Eur dienā. Līdz izlidošanai palikusi mazāk kā nedēļa un mašīnas trūkums sāk pamatīgi kreņķēt. Sabiedriskais transports starp mazpilsētām vispār ir mītisks tēls. Par to visi ir dzirdējuši, bet aizbraukt ar viņu izdevies vēl nevienam nav.

Par laimi esmu Instagramā iepazinies ar vietējo puisi, kas reaģējot uz manu bēdu stāstu ātri atsūta linkus ar vismaz 4 Kazahu lokālajām īres kompānijām. Ņemot vērā, ka man pašam izdevās atrast tikai vienu, kur visas mašīnas uz nākošo nedēļu jau bija izpārdotas - viņa atbilde man liek justies kā idiotam. Protams, es gribēju pa eiropeiski - kā Rietumos, bet te taču ir Āzija. Austrumi.

Atbild gan tikai viena no četrām īrēm. Uzzinājis kur plānojam braukt viņš solīto 2003. gada Lexus RX ātri apgreido uz divpadsmitā gada Mitsubishi Pajero, jo vecais Lexus neizdzīvošot Altyn-Emel un Charyn Kanjona ceļus. Tobrīd mēs pat nenojautām cik ļoti viņam bija taisnība. Vēlāk pat mūsu Padžērs kapitulēja Kazahu ceļu priekšā ar trim caurām riepām un, iespējams, piekares kapitālo remontu… katrā ziņā 50 000tengu drošības naudu īres čaļi mums nav atdevuši joprojām.

Lidojam no Rīgas uz Almaty ar pirmo AirBaltic reisu. Internetā atradu video, kur pirms 8 gadiem Māris Olte arī sakās lidojam ar pirmo AirBaltic reisu uz Almaty. Ir bijis ilgāks pārtraukums un šoreiz ar pirmo, atjaunoto reisu brauksim mēs. Piedod, Māri.

Lidojumu biznesa klasē mums uzsauc AirBaltic. Tas nozīmē, ka bagāžas limiti mums pieļauj paņemt līdzi visu iedzīvi un vēl vecmāmiņu. To arī nekautrējamies izmantot. Mums ir līdzi piepūšamais SUP dēlis no BuruSports, viss nepieciešamais ekipējums kempošanai, nepilni 20 kilogrami ar fototehniku un pat strāvas invertors, lai to visu varētu lādēt mašīnā. Civilizētu 220V pieslēgumu mums šajā ceļojumā nesola.

Lidostā izrādās pamatīga ballīte. Ieradušies smalki cilvēki no AirBaltic, Lidosta Rīga šefs un pat Kazahstānas diplomāts. Pie orientāla deviņdesmito gadu tuci-tuci dejo Kazahu tautumeitas un smaidīgas AirBaltic meitenes visiem dala kūku. Katram pasažierim dāvanā zeķes ar lidmašīnas un RIX simboliku. Tas laikam, lai vieglas kājas. Es gan ceru šonedēļ vieglās kājās neiedzīvoties, jo labierīcības mums turpmākās dienās solās būt tikai mežā.

Izlidojam īsi pirms pusnakts. Lidojuma laiku AirBaltic ir perfekti ieplānojis. Piecarpus stundas gaisā + 3 stundu laika atšķirība parūpējas, lai Almaty mēs ierastos pirmdienas rītā tieši uz brokastīm. Ēst gan neprasās, jo vēl tiko baudījām AirBaltic šefpavāru virtuvi, kas Biznesa klasē pienākas bez maksas. Kristaps pat paņēma vīnu. Tā, lai pēdējo reizi smalki nosvinētu pirms nokļūstam skarbajā dabiņā bez kādām ērtībām.

No Biznesa klases ekstrām ātri vien nokļuvām skarbajā realitātē. Īres čaļiem šī pirmdiena esot brīva un solījums mūs sagaidīt lidostā vairs nav spēkā. Sazvanījuši viņus noskaidrojam, ka šodienas vienīgais darbinieks par mums vispār neko nezin un mūsu Padžēru esot jau apsolījis citam Kazaham. Internets lidostā nedarbojas. Tūrisma meitenes atstātā zīmīte melo. Rakstīts, ka izgājusi uz 15 minūtēm. Pēc divām stundām tā arī neatnāca. Taksisti gan atnāca. Tie lidostā ir ļoti runīgi un meklē medījumu. Naivais brauciens līdz centram maksājot ap 20dolāri. Pasūtot taksi caur aplikāciju - ap 4eur.

Viens no taksistiem kļuva sevišķi neatlaidīgs. Redzot, ka mēs jau otro stundu gaidām īres auto viņš piesolījās mums par personīgo šoferi. Vedīšot visur kur gribam un pat bišķi lētāk kā autoīre. Mums gan nešķiet laba doma veselu nedēļu vazāties kopā ar uzbāzīgu taksistu un ari viņam diez vai patiktu ideja par nakšņošanu kanjonos vai pie kalnu ezeriem, jo tieši tas mūs sagaida jau šovakar.

Tikuši pie sava auto izveicam standarta ceļojumu rutīnu - iepirkt pārtiku, tikt pie vietējā mobilā interneta un gāzes kempinga plītiņai. Par to, ka atrodamies tālu ārpus Eiropas atgādina arī draudīgā Bites viesabonēšanas ziņa. Lietot interetu, protams var, bet katrs Megabaits maksāšot 8,47Eur Apmēram par tādu pašu summu tiekam pie Kcell priekšapmaksas kartes ar 40Gb interneta. Diemžēl interneta prieki beidzas priekšlaicīgi. Jau tuvojoties Charyn kanjonam konstatējam, ka zona nav ne Kcell, ne arī citiem viesabonēšanas operatoriem.

Pa putekļaino zemes ceļu mums pretī dodas neskaitāmi tūristu autobusi. Pasaules mērogā Charyn kanjons vēl ir mazpazīstams, bet izrādās tomēr ļoti iecienīts. Par laimi ir atlikušas 2 stundas līdz saulrietam un tūristi jau brauc prom. Biju lasījis, ka Charyns esot mazais brālis Amerikas GrandKanjonam, bet Kazahu izpratni par “mazām” lietām vajadzētu uztvert visai kritiski. Kā nekā Kazahstāna ir 9. lielākā valsts pasaulē ar izmēru kā no Londonas līdz Stambulai. Arī šis “mazais brālis” kanjons ir ap 90km garš. Populārākā daļa - Walley of Castles ir stipri mazāka, taču Latvijas mērogiem te tāpat viss ir iespaidīgi liels.

Uz kanjona kreiso pusi ved ceļš, kas esot piemērots arī parastām mašīnām. Tur ir vairākas stāvvietas un pat nojumes piknikam. Lai nokļūtu līdz kanjonam no šosejas jāmēro 12 kilometri pa stepes grants ceļu. Šobrīd gan norit ceļa būvdarbi un solās, ka jaunais ceļš būšot līdzens, bet droši vien tāpat ar grants segumu. Kopumā brauciens no Almaty līdz kanjonam aizņem 3-4 stundas, tāpēc Charyn apmeklējumu labāk ieplānot kā vairāk-dienu braucienu, pie reizes paviesojoties arī Kaindy un Kolsai ezeros. Kanjona krasti ir stāvi, bet vairākās vietās takas ved lejā uz kanjona pakāji. Ir vērts izstaigāt gan augšu, gan apakšu, jo skats ir iespaidīgs abās vietās un katra piedāvā kaut ko pilnīgi atšķirīgu. Ja nebaida offroad brauciens stāvā kalnā un ir pieejams pilnizmēra 4x4 braucamais - uz kanjona pakāji var doties arī ar auto. Par to gan ir papildus samaksa, ko jāsamaksā pie Charyn Dabas parka caurlaides pērkot pārējās biļetes. Cenas ir ļoti demokrātiskas un var sakombinēt tieši savu komplektu - 740 no personas, 100 par iebraukšanu parkā ar auto, 600 no personas par braukšana lejā kanjonā. Divatā paņemot pilnāko komplektu ar nakšņošanu un braukšanu lejā mēs samaksājām 2780 Tengas, kas ir nedaudz virs 7Eur.

Foto: Kristaps Talbergs

Izstaigājam daudzās klinšu dzegas kanjona kreisajā pusē un līdz ar saulrietu esam gatavi doties lejā. Ja citur kanjonu gultnēs tek upes, tad šeit apakšā vijas ceļš. Pie caurlaides jau reindžers brīdināja, ka lejā drīkst braukt tikai ar pilna izmēra 4x4 džipu. Tas gan nav traucējis kādam Kazaham nolaisties lejā ar savu Toyota Corolla. Patlaban tieši notiek glābšanas operācija, kur reindžers ar krievu Āzīti velk Toyotu atpakaļ kalnā. Izskatās, ka kanjona offroads Krievu visurgājējam tūlīt izkabinās riteņus ar visu piekari. Aicinu Kristapu nopietni pārdomāt vai mēs ar savu Padžēru tiksim tur lejā un galvenais - vai tiksim rīt augšā. Izvēle gan mūs nelutina, jo gulēt mums paredzēts hamokos, taču koki ir tikai lejā pie upes. Lejā ir arī jurtas un eko "ciemats" ar salmu vasarnīciņām, ko var noīrēt nakšņošanai.

Foto: Kristaps Talbergs
Foto: Kristaps Talbergs

Attaisnojoties ar filmēšanu es palieku ceļa malā un ļauju Kristapam lejā stūrēt vienam. Izbraucot cauri milzīgu klintsbluķu alai nokļūstam kanjona galā pie upes. Lejā jau ir vairāki ceļotāji ar teltīm, kas līdzīgi kā mēs šonakt nakšņošanai norezervējuši Kanjonu. Pat vējš ir vasarīgi silts un atraduši kokus upes krastā saprotam, ka šī būs absolūti fantastiska vieta, kur pavadīt pirmo nakti Kazahstānā.

Foto: Kristaps Talbergs
Foto: Kristaps Talbergs

Pagaišnakt lidojumā tikpat kā neaizmigu. Tāpēc aiziet gulēt pēc Kazahstānas laika nebūs problēma par spīti tam, ka mājās tagad būtu tikai septiņi vakarā. Arī no rīta uzcelties līdz ar saullēktu nav grūti, jo gaidāmie piedzīvojumi Yellow Kanjonā ir stiprāki par miegu. Tomēr mēs pat nenojaušam, ka rīt iekulsimies tik šaurā un dziļā aizā, par ko mammām labāk nezināt.

Dalies ar šo rakstu

Ja lasītais šķita interesants, izklaidējošs vai noderīgs - lūdzu padalies ar to saviem draugiem. Tā mums būs lieliska motivācija turpināt rakstīt šādus un līdzīgus stāstus. Ja lasot radās komentārs vai viedoklis - lūdzu pievieno komentāru tepat zemāk, vai atsūti mums ziņu.