background

Šodien mācamies novērtēt

Šodienai nosaukumu varētu likt Appreciation day. Ikdienā daudz ko nenovērtējam, jo visa kā ir tik daudz. Pārāk daudz.

Pēc divām absolūti pelēkas miglas dienām šodien debesīs bija saskatāma mākoņu tekstūra. Diena joprojām mākoņaina, saules apveidus var tikai nojaust starp mākoņiem, taču mākoņi šodien stipri augstāki. Skatam atklājas jau lielākā daļa no Lofoten kalnu skaistuma. Pašsaprotami, ka to novērtējām dodoties Eimijas pirmajā kalnu haikā. 5km, nedaudz virs 3 stundām. Šeit kalni ir ļoti akmeņaini, kas pārgājienu padara grūtāku. Pie tam devāmies uz Kvalvika Beach. Tas nozīmē sākt gandrīz jūras līmenī, uzkāpt kalnā, nokāpt lejā pie pludmales – pēc tam atkārtot to pašu pretējā virzienā. Eimija izturēja godam un skati bija neaprakstāmi. Šajā pludmalē divi puiši uzbūvēja māju no izskalotiem materiāliem. Dzīvoja tur 9 mēnešus sērfojot, vācot atkritumus un veidojot dokumentālo filmu North Of the Sun. Ļoti radoši. Māja stāv joprojām.

Šodien aizbraucām uz veikalu un nopirkām brokastīm olas un bekonu. Ikdienā tas nebūtu nekas īpašs, bet pēc auzu pārslu putras diētas nedēļas garumā – šīs bija karaliskas brokastis.

Arī internets ir baigā štelle. Esam kļuvuši kā bez rokām, ja nav interneta. Mana kļūda bija doties ceļā paļaujoties uz vieglu piekļuvi internetam. Google kartēm, kur saplānoti maršruti, kempingi un pārgājieni klāt tiku tikai vakar. Sākumā caur nejēdzīgi dārgu un lēnu viesabonēšanas mobilo internetu un tagad arī caur kempinga WiFi.

Vakardienas miglaino aukstumu vadot kempinga komunālajā virtuvē novērojām interesantu lietu. Cilvēki ir daudz atvērtāki sadarboties un palīdzēt, kad ir grūtas situācijas.

Kempingos te dzīvo praktiski visi ceļotāji, jo pat lētākie hosteļi un AirBnB istabas maksā no 80Eur uz augšu. Taču arī ceļotāji ir divas kategorijas. Vieni ir tie, kas "notriec mazbērnu mantojumu". Tā mēs viņus iesaucām. Lai nebūtu nekas jāatstāj mantojumā, tad vecumdienās atlaiž tā kārtīgi. Paceļ kemperi pa 50 štukām, kur ar sirmo kundzi apbraukāt Eiropu. Šie parasti parkojas kempinga tālajā galā ar skatu uz jūru, kur var kemperus elektrībai pieslēgt. Vakar viens tāds lidināja trešo fantomu. Onkulim nav pilnīgi nekādas sajēgas no video filmēšanas, un lidojuma trajektorijām, bet kundzei ir izdīcis dronu, jo tā tagad vajag. Šie kungi nav arī sastopami komunālajā virtuvē. Šorīt satiku bariņu ar tādiem sēžot kempinga restorānā un kaut ko svarīgu spriežot vācu mēlē. Neba ka man naids vai skaudība uz šiem opjiem, bet skatoties uz viņiem saprotu, ka mēs paši bieži laižam pa dzīvi tā pa smalko. Tā darot palaižam garām daudz laba un iespējams pat pašu labāko...

Parasti gribas ērti, privāti, lai neviens netraucē. Taču tad, kad visiem ir drusku auksti un drusku bēdīgi par laikapstākļiem. Tad, kad līdzpaņemtā pārtika ir daļēji sabojājusies vai jāapēd uz pēdējo dienu atstātais, negaršīgais konservs, tad vienkāršībā dzimst apbrīnojamas lietas.

Iepazināmies ar meiteni no Anglijas, kas tikko vienītī ar riteni atbraukusi no Nordkappa uz Lofoten. Mēs arī gribējām tur aizbraukt, bet tie tūkstošs kilometri mums ar mašīnu tomēr likās par daudz. Bijām liecinieki kā Amerikāņu tante prom braucot taisījās izmest palikušo ēdienu. Zviedru jaunieši pieteicās uz viņas atlikumiem un bonusā dabūja arī tantes atlikušās kronas. Paši vakar kādam piedāvājām 4 vārītus kartupeļus, kas palikuši no pusdienām un šodien kāds meklēja gribētājus cīsiņiem. Svešinieki pārrunā dienā piedzīvoto un iesaka labākos pārgājienu maršrutus, jo šaurības dēļ trāpījuši sasēsties pie viena galda.

Ne jau aiz trūkuma cilvēki dalās, bet aiz cilvēcības. Cilvēcības, kas mūsdienās paliek arvien mazāk, jo ikdienā mēs tik daudz ko nenovērtējam.

Ja tev ir vairāk kā citiem, tad uztaisi garāku galdu nevis cel augstāku žogu. /Autors nezināms/

Dalies ar šo rakstu

Ja lasītais šķita interesants, izklaidējošs vai noderīgs - lūdzu padalies ar to saviem draugiem. Tā mums būs lieliska motivācija turpināt rakstīt šādus un līdzīgus stāstus. Ja lasot radās komentārs vai viedoklis - lūdzu pievieno komentāru tepat zemāk, vai atsūti mums ziņu.