background

Ir pirmdienas rīts. Startējām laicīgi un jau īsi pēc desmitiem nonākam pie Dark hedges. Ļoti vecu koku aleja, ko savulaik iestādījuši netālās muižas saimnieki. Kopš aleja tika lietota Game of Thrones filmēšanai apmeklētāju skaits ir pieaudzis simtkārtīgi. Varētu domāt, ka pirmdienas rītā tur būsim vienīgie. Nekā. Visa aleja pilna ar autobusiem, mašīnām un kājāmgājējiem. Šo vietu instagramā laikam ir redzējis katrs, bet lai tiktu pie tāda skata kā redzēts instagramā te būtu jāierodas līdz ar saullēktu. Visā pārējā laikā aleja ir cilvēku pilna. Var redzēt smagās mašīnas šofera neapmierinātību, kuram te cauri jādodas darba darīšanās. Viņa ceļu nepārtraukti aizšķērso selfijus taisoši tūristi.

Nākošā pieturvieta ir Port Ballintoy. Mazs ostas ciematiņš kalna pakājē. Lejup ved līkumots ceļš un tā galā ir neliela osta. Jūra kā piemētāta melnām salām. Katra no tām, kā klinšains kalniņš, kur uzrāpties. Dažviet klinšu iedobumos sakrājies dzirds ūdens un iekšā saaugušas ūdenszāles. Tos sauc par Rock pools, bet izskatās kā tādi dabas veidoti akvāriji ar dzidri zilu ūdeni.

Braucam augšā kalnā un piestājam nākošā stāvvietā. No tās paveras plašs skats pāri visai pludmalei ar baltām klintīm vienā un melnajām akmeņu salām otrā pusē. Pa vidu zaļas ganības un nojaušam, ka arī govīm jābūt tepat netālu.
Lejupceļā nonākam pie baltas mājiņas, kas neizskatās lielāka par mazu privātmāju, bet uzraksti liecina, ka 18. gadsimtā šī bijusi puišu skola. Vieta skolai viennozīmīgi izvēlēta perfekta, lai puišoiem nenāktos daudz skumt par meiteņu kompānijas trūkumu. Daba te ir pasakaini skaista. Pludmalē pamanām smiltīs sakaltušās govju pļekas, drīz uzejam arī ganāmpulka pēdas un ēnā ieraugam pašas govis. Tas nu ir noticis – esam pludmalē satikuši slavenās govis, kam cilvēku klātbūtne neraisa nekādas emocijas. Vēlreiz piesēžam, lai izbaudītu skatu un dodamies tālāk.

No šejienes sākot viss krasts ir klinšains un klintīs izskalotas neskaitāmas alas. No jūras tām var piekļūt tikai ar laivu, bet no augšas tikpat kā neko neredz. Kādā vietā nolemju kāpt lejā, lai apskatītu klintis tuvāk. Kāpiens ir stāvs. Jābrien pa zāli, kas sniedzas līdz viduklim. Tā kā šādā stāvumā neviens nav mēģinājis zāli ne pļaut, ne noganīt, tad zāle savijusies biezā kārtā un kājas tajā grimst kā mīkstā matracī. Pēkšņi pļavas vidū tumšs caurums apmērma divu metru platumā. Pieejot tuvāk ieraugu, ka patiesībā zem pļavas ir milzu ala un pārdesmit metrus zemāk skalojas okeāna viļņi. Turpmāk katru soli liekot pārbaudu vai zem kājām ir stabils pamats. Negribētos iekrist šādā caurumā, kas noslēpies zem biezās zāles. Nākot tuvāk ūdenim pamanu, ka manā virzienā dodas divas oranžas ātrlaivas. Atceroties Giant’s Causeway sargus jau domāju, ka tulīt ieradīsies krasta apsardze un sabārs mani par ložņāšanu nepareizā vietā. Izrādās tomēr laivas vadā ekskursantus un piekrastes klintis viņiem interesē stipri vairāk nekā es. Tuvāk ūdenim klintis paliek glumas un tik stāvas, ka baidos vai spēšu pa tām uzrāpties atpakaļ augšā. Nākas doties atpakaļ, jo Lilita palika mašīnā un jau būs noraizējusies par manu ilgo prombūtni.

Mani stāsti par nupat piedzīvoto saintriģē Lilitu un viņa gatava nākošā vietā kāpt kopā ar mani. Lejā pie klintīm redzam staigājam kādu meiteni. Tātad jābūt iespējai tikt lejā. Šeit kraujas ir vēl stāvākas. Šļūcam uz dibena ar abām rokām iekrampējušies zāles kušķos. Jāturas, lai nesāktu slīdēt par strauju, jo tad apstāties vairs nebūs iespējams. Paiet labs brīdis līdz tiekam lejā un nedaudz satraucamies vai spēsim to pašu paveikt arī pretējā virzienā. Klintis veido vertikālus izvirzījumus un iedobumus. Daudzviet starp klinti un ūdeni ir dabīgi izveidojusies akmens platforma, pa kuru var pārvietoties klinšu pakājē. Šur tur arī klints ir gluma, jo paisuma laikā izskatās, ka ūdens te paceļas par 3-4 metriem. Citur iedobumi ir tik dziļi, ka tie turpinās kā milzu alas tālu zem zemes. Te varētu palikt stundām pētot kas slēpjas aiz nākošā klints bluķa. Diemžēl laika vienmēr ir par maz un kā uzzinājām vēlāk – tepat netālu vakarā esot nācies lietot glābēju helikopteri, lai izceltu kādu, kas palicis iesprostots pie klintīm paisuma dēļ. Citreiz piefiksēsim paisuma laikus un turpināsim izpētīt šo vietu sīkāk.

Dalies ar šo rakstu

Ja lasītais šķita interesants, izklaidējošs vai noderīgs - lūdzu padalies ar to saviem draugiem. Tā mums būs lieliska motivācija turpināt rakstīt šādus un līdzīgus stāstus. Ja lasot radās komentārs vai viedoklis - lūdzu pievieno komentāru tepat zemāk, vai atsūti mums ziņu.