background

Mans piedzīvojumu stāsts: Filmēšanas aizkulises

Novembra vidū pavadījām divas dienas Kurzemes piekrastes mežos filmējot šo video stāstu kopā ar talantīgo Arvīdu Barānovu no Eaglewood films. Arvīds ir rūdīts piedzīvojumu meklētājs un viņš mani aizveda uz vietām par kuru eksistenci pat nenojautu.

Tanku poligoniem jūras krastā, meža ceļiem, kas aizved līdz kempinga vietām pašā stāvkrastā un meža stigām, kuras man likās caurbraucamas tikai speciālai meža tehnikai. Meža biezoknī atradām avarējušu mašīnu, kurai pat motors joprojām bija iekšā un filmēšanas vajadzībām sakurto ugunskuru lietojām, lai saldajā uzceptu marshmallow.

Pirms Tev gibas sākt rakstīt dusmīgu komentāru par kāpu izbraukšanu vai dabas postīšanu – pieminēšu, ka visur braucām pa kartēs atzīmētiem ceļiem. Ne velti šo dienu laikā radās teiciens – uz kartes strīpiņa ir! Tad jau ceļam tur jābūt. Ja vien nebūs priekšā koki, tad cauri tiksim. Atradām gan sen pamestas mājas, gan tādas, kuras vēl nesen celtas, bet jau atstātas nolemtībai. Pārsteidzām mežstrādniekus, kas negaidīja mūsu parādīšanos no meža biezokņa un vīlāmies izdaudzinātos apskates abjektos, kas pat tuvu nestāvēja skaistumam, ko citkārt redzējām nekurienes vidū.

Šis ir stāsts par manu aizraušanos ar dabu un kā caur bildēm to mēģinu iznest visiem redzamu, lai motivētu arī citus doties piedzīvojumos.

“Ikviens var bildēt dabu” reiz kāds modes fotogrāfs teica intervijā “Tev tikai atliek sagaidīt pareizo gaismu”. Es nepiekrītu. Manuprāt fotogrāfa darbs dabā ir daudz sarežģītāks kā 100% kontrolējamā studijas vidē. Daba atrodas nepārtrauktā kustībā un noķert īsto brīdi nav viegli. Taču, ja tas izdodas – tavā priekšā atveras milzīga šova priekškars un unikāla pirmizrāde tiek nospēlēta vienīgajam skatītājam. Šī iemesla dēļ man dabas fotogrāfēšana dod daudz lielāku gandarījumu.

Mani iedvesmo laikapstākļi, kāds izlasīts citāts, ko cenšos ilustrēt ar fotogrāfiju, vai vienkārši ziņkārība ieraudzīt, kas ir tur, kur nekad neesmu bijis. Tad izpētu kartes un dodos ceļā.

Sākotnēji man likās, ka piedzīvojumi meklējami tikai tālās zemēs vai īpaši ierīkotās tūristu takās. Tagad vislabākos piedzīvojumus atrodu tur, kur nav neviens un kilometriem tālu mežs ir tikai mans. Tomēr tas nenozīmē, ka varu pret to izturēties nevērīgi. Mežs ir mans tikai uz brīdi kamēr esmu tur. Kad dodos prom tas atkal pieder jebkuram citam un es esmu atbildīgs, lai arī nākošais tur ierodoties justos kā pirmais atklājējs, kas nokļuvis brīnumvalstībā.

Bildēm ir jāstāsta stāsts. Labākais stāsts ir tāds, kurš izraisa emocijas, iedarbina iztēli un turpina raisīties skatītāja galvā. Uzskatu, ka mans darbs ir paveikts, ja skatītājs, iedvesmojies no manām bildēm, pats dodas dabā izbaudīt savus piedzīvojumus.

Dalies ar šo rakstu

Ja lasītais šķita interesants, izklaidējošs vai noderīgs - lūdzu padalies ar to saviem draugiem. Tā mums būs lieliska motivācija turpināt rakstīt šādus un līdzīgus stāstus. Ja lasot radās komentārs vai viedoklis - lūdzu pievieno komentāru tepat zemāk, vai atsūti mums ziņu.